Tās pašas ogles, cits paukšķis
Kamēr aunazirņi atdziest, paspēsiet katliņā uzcept popkornu. Trīs izmēģinājuma graudi parāda, kad eļļa ir gatava.
Uz popkorna receptiSausi aunazirņi, reta kārta un vāks pavērts
Sākumā ir klusi. Aunazirņi ripo pa pannu, kad kāds to pakrata, un vienīgais, kas dzirdams, ir vārga čurkstēšana. Pēc brīža skaņa mainās. Tā kļūst sausāka, kā grants pret dzelzi, un pēkšņi zem vāka kaut kas paukšķ, kad kāds aunazirnis pārplīst un aizlec. Tad vairs nav ilgi jāgaida.
Grauzdēti aunazirņi ir uzkoda, kas no konserviem uztaisa kaut ko kraukšķīgu, un panna uz oglēm tam der lieliski. Viss atkarīgs no tā, vai izdodas tikt vaļā no ūdens. Domā par trim lietām – sausi, retā kārtā un ar pavērtu vāku: aunazirņiem jābūt sausiem, pirms tie nonāk pannā, kārtai jābūt retai, lai tvaiks var izkļūt, un vākam jābūt pavērtam, lai mitrums aiziet, bet aunazirņi, kas lec, paliek pannā.
Vai pagatavoji šo recepti? Novērtē
0,0 no 5 · 0 balsis
no 5
balss
balsis
Esi pirmais, kas novērtē šo recepti.
Paldies par tavu balsi!
Šobrīd balsojumu neizdevās saglabāt. Mēģini vēlreiz vēlāk.
🔥 Uz uguns
🔥 Uz uguns
🔥 Uz uguns
🔥 Uz uguns Katrai porcijai izvēlieties vienu garšu vai grauzdējiet divas porcijas un pagatavojiet pa vienai no katras.
Mājās. Ieberiet aunazirņus caurdurī, noskalojiet tos un ļaujiet kārtīgi notecēt. Izklājiet tos uz tīra virtuves dvieļa, uzklājiet virsū vēl vienu un uzmanīgi paripiniet tos šurpu turpu. Mizas, kas atdalās, varat salasīt – tās pannā viegli piedeg. Ja laiks atļauj, pēc tam ļaujiet aunazirņiem pusstundu izklātiem nožūt gaisā. Jo sausāki tie ir, jo kraukšķīgāki kļūst un jo mazāk šļakstās.
Sajauciet garšvielas, katru savā mazā burciņā ar vāku. Aunazirņus sapakojiet cieši noslēdzamā burkā. Vārīti aunazirņi pēc bundžas atvēršanas ir ātrbojīgs produkts, tāpēc ved tos aukstus aukstuma somā. Neturiet tos ārpus aukstuma ilgāk par divām stundām vasaras karstumā un nekad – saulē. Kā ārā turēt kārtībā atdzesējamos produktus un traukus, lasiet šeit: higiēna un trauku mazgāšana ārā.
Pie ugunskura. Grauzdēšanai vajag vienmērīgu vidēju karstumu ilgu laiku, nevis liesmas, kas šaujas augšā gar malām. Iekuriet ugunskuru laikus un ļaujiet tam izdegt līdz oglēm – kā to izdarīt, lasiet šeit: kā aizkurt ugunskuru. Noregulējiet resti tā, lai varat noturēt plaukstu labu plaukstas platumu virs tās četras vai piecas sekundes. Kā resti novietot un pacelt augstāk, lasiet šeit: grila reste un zivju režģis.
Ja mājās tos neesat nosusinājuši, bundžas varat atvērt pie ugunskura, nolejiet šķidrumu un nosusiniet aunazirņus dvielī turpat. Tā arī var, taču bieži iznāk mazliet mitrāki.
Aunazirņi, kas plīst un lec. Ūdens, kas palicis aunazirņa iekšpusē, pārvēršas tvaikā, un miza pārplīst ar nelielu paukšķi. Dažreiz aunazirnis izšaujas no pannas – karsts un eļļains. Tāpēc vākam visu laiku jābūt pavērtam, un bērniem jāstāv nedaudz atstatus. Jo labāk aunazirņus nosusināsiet, jo mazāk to lēks.
Veseli aunazirņi un paši mazākie bērni. 1177 (Zviedrijas veselības aprūpes konsultāciju dienests) un Livsmedelsverket (Zviedrijas Pārtikas aģentūra) iesaka pašiem mazākajiem bērniem pagaidām nedot veselus riekstus, mandeles, zemesriekstus un vīnogas, jo tie var iekļūt elpvadā. Aunazirņi nav minēti, un Zviedrijas iestādes vecumu nenorāda, taču risks ir tāda paša veida: mazi, apaļi un – kad grauzdēti – cieti. Pašiem mazākajiem bērniem dodiet aunazirņus sasmalcinātus ļoti mazos gabaliņos vai arī mīkstus un saspaidītus no aunazirņu sautējuma. Lai bērns ēdot sēž mierīgi, nevis skraida ap ugunskuru ar sauju aunazirņu.
Alerģija. Aunazirņi ir pākšaugi, tāpat kā zemesrieksti, soja, zirņi, pupas un lēcas. Tas, kuram ir alerģija pret vienu pākšaugu, bieži ir alerģisks arī pret citiem. Pirms cienājat, pajautājiet viesiem un atcerieties, ka arī garšvielu maisījumos var būt negaidītas sastāvdaļas.
Karsta eļļa un cukurs. Eļļa, kas kūp, drīz būs par karstu. Uz brīdi pārvietojiet pannu uz ogļu malu, nevis turpiniet. Nekad neatstājiet pannu virs uguns bez uzraudzības, un, kamēr kratīsiet, lai bērni stāv nedaudz atstatus. Izkausēts cukurs un sviests kļūst karstāki par verdošu ūdeni, un cukurs pielīp ādai un turpina dedzināt. Ļaujiet saldajiem aunazirņiem atdzist uz plāksnes, pirms kāds tos nogaršo vai ņem ar pirkstiem, un nekad negaršojiet tieši no pannas.
Ja eļļa aizdegas. Uzlieciet vāku un atstājiet to uzliktu. Nekad nelejiet ūdeni uz degošas eļļas – ūdens acumirklī pārvēršas karsta tvaika mākonī, kas aizsviež degošu eļļu. Nepārvietojiet pannu, kamēr tā deg, jo tad degošā eļļa var izšļakstīties. Neceliet vāku, kamēr panna nav atdzisusi, citādi eļļa var atkal uzliesmot. Turiet bērnus tālāk un zvaniet 112, ja uguns izplatās.
Ja kāds apdedzinās. Atdzesējiet ar vēsu ūdeni apmēram ceturtdaļstundu, ne ilgāk, un nekad ar ledu vai sniegu. Meklē medicīnisko palīdzību, ja pūšļi izveidojušies laukumā, kas lielāks par cietušā plaukstu, un vienmēr, ja bērnam ir 12 mēneši vai mazāk.
Vairāk par drošu ugunskura kurināšanu lasi šeit: ugunsdrošība dabā. Ja izsludināts ugunskuru aizliegums, izšķir länsstyrelsen (apgabala pārvaldes) vai pašvaldības lēmums, un noteikumi aprakstīti šeit: ugunskuru kurināšana dabā.
Lielākā daļa darba ar grauzdētiem aunazirņiem notiek pirms ugunskura, un tur bērni var izdarīt gandrīz visu. Viņi var noskalot aunazirņus caurdurī, saripināt tos sausus dvielī un meklēt atdalījušās mizas. Mizu lasīšana parasti izvēršas par atsevišķām sacensībām.
Ļaujiet bērniem sajaukt garšvielas un tās pasmaržot. Kumins un kanēlis smaržo tik atšķirīgi, ka atšķirību ir viegli iemācīties. Pie ugunskura viņi var būt klausītāji: pateikt, kad čurkstēšana kļūst sausa, un skaitīt paukšķus zem vāka.
Pannu, vāku un eļļu pārzina pieaugušais. Kad aunazirņi uz plāksnes atdzisuši, bērni var tos pārkaisīt ar mazliet sāls vai kanēļcukura un sadalīt pa bļodiņām. Vairāk uzdevumu dažādiem vecumiem atradīsi šeit: ēdiena gatavošana ar bērniem uz ugunskura.
Apmēram 15–20 minūtes katrai porcijai virs vienmērīgām oglēm, ieskaitot pirmās minūtes bez eļļas. Laiks ir aptuvens un atkarīgs no oglēm, pannas un tā, cik sausi bija aunazirņi. Vadieties pēc krāsas, skaņas un izmēģinājuma gabaliņa.
Visbiežāk tāpēc, ka tie bija slapji vai gulēja pārāk cieši. Kārtīgi tos nosusiniet, grauzdējiet retā kārtā un turiet vāku pavērtu, lai tvaiks var izkļūt. Atcerieties arī, ka atdzisuši tie kļūst kraukšķīgāki.
Ūdens iekšpusē pārvēršas tvaikā un pārplēš mizu. Tas ir pilnīgi normāli. Turiet vāku pavērtu, pagrieziet spraugu prom no cilvēkiem un ļaujiet bērniem stāvēt nedaudz atstatus.
Jā, bet mājās tie vispirms jāizmērcē un jāizvāra mīksti. Kā to izdarīt, lasi šeit: aunazirņu sautējums ar kokosriekstu pienu. Pēc tam nosusiniet tos tieši tāpat kā aunazirņus no bundžas.
Zviedrijas iestādes vecumu nenorāda un aunazirņus īpaši nemin, taču 1177 (Zviedrijas veselības aprūpes konsultāciju dienests) un Livsmedelsverket (Zviedrijas Pārtikas aģentūra) iesaka pašiem mazākajiem bērniem nedot veselus riekstus un līdzīgu pārtiku, jo tā var nokļūt elpvadā. Pašiem mazākajiem bērniem dodiet aunazirņus sasmalcinātus ļoti mazos gabaliņos, un lai bērns ēdot sēž mierīgi.
Uzlieciet vāku un atstājiet to uzliktu, līdz panna atdzisusi. Nepārvietojiet pannu, kamēr tā deg, un nekad nelejiet ūdeni uz degošas eļļas.
Vēl ko pakraukšķināt pie ugunskura
Tās pašas ogles, cits paukšķis
Kamēr aunazirņi atdziest, paspēsiet katliņā uzcept popkornu. Trīs izmēģinājuma graudi parāda, kad eļļa ir gatava.
Uz popkorna receptiAunazirņi vakariņās
Maigs karijs ar kokosriekstu pienu katlā virs uguns. Pārkaisiet virsū sauju grauzdētu aunazirņu.
Uz aunazirņu sautējuma receptiPanna, kas grauzdē visvienmērīgāk
Bieza čuguna panna notur karstumu un sadala to pa visu dibenu. Lūk, kā to kopt pie ugunskura.
Uz čuguna ceļvedi