Liesmās cepts lasis – vesela laša puse uz dēļa pie ugunskura

Dēlis, tapiņas un uguns

Dēlis. Tam jābūt neapstrādātam: nekāda impregnēta, krāsota, lakota, eļļota vai līmēta koka un nekad būvlūžņu, par kuriem nezināt, kas ar tiem noticis. Kad koks sasilst, impregnēšanas līdzekļi un krāsa izdala vielas, kurām nav vietas ēdienā. Alksni bieži uzskata par labāko, un labi der arī bērzs, apse un dižskābardis. Taču Somijā daudz lieto arī parastu ēvelētu egles vai priedes dēli, un var nopirkt arī gatavus egles loimu dēļus. Izvēlieties gabalu bez lieliem zariem un sveķu kabatām. Ēvelēta virsma atvieglo zivs atdalīšanu pēc tam.

Stundu iepriekš ielieciet dēli ūdenī – ezerā, strautā vai mājās vannā. Slapjš dēlis malās tik viegli nepārogļojas. To pašu dēli var lietot vairākas reizes, ja to izberž un starp reizēm kārtīgi izžāvē.

Tapiņas. Koka tapiņas ir tradicionālās un labākās. Metāla nagla vada siltumu zivī, novāra gaļu ap sevi, un, kad zivs kļūst mīksta, tā var atdalīties un iekrist pelnos. Tapiņas izdrāziet no sausa lapu koka kociņa, apmēram zīmuļa resnumā, ar smailu galu. Izurbiet caurumus iepriekš, tad dēlis nepārplīsīs. Kā drāzt droši un kurš koks der, lasiet šeit: kā izgrebt grila kociņu un trijkāji. Ja nav laika drāzt, var iztikt ar nerūsējošā tērauda naglām, taču arī tās sakarst un zivs ap tām kļūst gatava ātrāk. Nelietojiet cinkotas būvnaglas – tās domātas kokmateriāliem, nevis ēdienam.

Uguns. Šai metodei vajag liesmas, nevis ogles. Sakuriet platu, augstu ugunskuru, kas var stabili degt stundu, un sāciet vismaz pusstundu pirms zivs likšanas. Lapu koku malka dod vienmērīgāku siltumu un mazāk kvēpu nekā skujkoku malka. Pamati, kā sakurt un uzturēt ugunskuru, atrodami šeit: kā aizkurt ugunskuru, bet par malkas izvēli – šeit: uguns prasmes un padomi.

Ja labāk gribat likt dēli virs oglēm ar zivi uz augšu, tā ir cita metode. Tas ir atrodams šeit: gaļa un zivs uz dēļa virs oglēm.

Mājās un pie ugunskura

Mājās izdariet to, kas prasa laiku: ar pinceti izvelciet no laša puses asakas, ielieciet dēli mērcēties un izdrāziet tapiņas. Sāliet lasi stundu pirms izbraukšanas vai iepriekšējā vakarā, ja jābrauc tālu. Sāls izvelk nedaudz šķidruma un padara gaļu stingrāku, tāpēc tā labāk turas uz dēļa. Ielieciet sālīto pusi maisiņā aukstuma somā ar aukstuma elementiem.

Lasis ir atdzesējams produkts, un tam līdz pēdējam brīdim jābūt vēsumā. Vasaras karstumā tas nedrīkst stāvēt ārā ilgāk par divām stundām kopā un nekad – saulē. Izņemiet to tikai tad, kad ugunskurs ir gatavs. Kā ārā turēt atsevišķi jēlu zivi un gatavu ēdienu un kā pēc tam mazgāt traukus, lasi šeit: higiēna un trauku mazgāšana ārā.

Kur novietot dēli

Attālums. Precīza mēra nav, jo tas atkarīgs no ugunskura lieluma. Tāpēc plaukstas pārbaude ir tik noderīga. Aptuveni: mazākam ugunskuram var pietikt ar 25–30 centimetriem, bet īstam lielam ugunskuram vajag gandrīz metru. Galvenais, lai liesmas nekad nesasniegtu zivi. Tad tā nokvēpst, virsma sadeg, pirms iekšpuse gatava, un veidojas vairāk to vielu, no kurām Livsmedelsverket iesaka izvairīties.

Leņķis. Dēlim jāstāv gandrīz vertikāli, atbalstītam tikai tik daudz, lai tas stabili stāvētu. Ja tas sliecas par daudz, zivs atrodas virs uguns, nevis blakus, un tad tauki pil liesmās.

Vējš. Liesmu izstarotais siltums iet taisni uz visām pusēm, un vējš to gandrīz neietekmē. Vējš pārvieto liesmas, karsto gaisu un dūmus, kas sliecas uz aizvēja pusi. Ja dēlis stāv tur, liesmas laiza zivi, virsma piedeg un dūmi visu laiku nāk virsū. Labāk novietojiet to šķērsām vējam vai tajā pusē, no kuras pūš vējš, – tur liesmas sliecas prom no zivs. Tur ir vēsāks, tāpēc pārvieto dēli tuvāk, līdz plaukstas pārbaude sakrīt. Vērojiet liesmas un pārvietojiet dēli, ja vējš maina virzienu. Ja pūš stiprs vējš, atliec to uz citu dienu – lielu ugunskuru stiprā vējā ir grūti savaldīt, un tas ir bīstami.

Vairāki dēļi. Ja gatavojat daudziem, novietojiet dēļus pusaplī ap ugunskuru un ik pēc desmit minūtēm pārvietojiet tos par soli pulksteņrādītāja virzienā. Tad visi dabū vienādu siltumu.