Vārītas olas uz uguns – šķidrs, krēmīgs vai ciets dzeltenums katliņā uz uguns

Mājās un pie ugunskura

Olas mājās. Ņemiet olas, kas ledusskapī nogulējušas nedēļu vai ilgāk. Tās ir vieglāk nomizot nekā pavisam svaigas olas, jo gaisa kamera paspējusi palielināties un baltums tik cieši nepielīp čaumalas plēvītei. Pārskatiet olas un atstājiet mājās tās, kurām jau ir plaisa.

Olas ceļā. Ielieciet olas kartona iepakojumā vai cietā olu kārbiņā mugursomas vidū vai aukstuma somā. Vasaras dienā tām jāpaliek vēsām. Ziemas dienā problēma ir pretēja: olas sasalst nedaudz zem nulles grādiem, saturs izplešas un čaumala saplaisā – tāpēc olas nekad nedrīkst saldēt čaumalā. Olu, kas sasalusi un saplaisājusi, izmet. Tāpēc iepakojiet tās ietītas džemperī bagāžas vidū un nekad ragavu ārmalā. Kā ēdiens citādi tiek galā ar aukstumu, lasi šeit: ēdiena gatavošana ziemā ārā.

Pie ugunskura. Olu vārīšanai vajag uguni, kas desmit minūtes spēj noturēt katliņu spēcīgā vārīšanās, nevis tikai nelielas ogles. Kārtīgi to sakuriet jau no sākuma (sk. kā aizkurt ugunskuru) un uzlieciet ūdeni, tiklīdz liesmas ir pieķērušās. Der arī čuguna katls, ja jums tāds ir, bet tas lēnāk uzvārās un pēc noņemšanas no uguns patur siltumu – rēķinies, ka olas vārīsies vēl pusminūti.

Laiki – un kāpēc pie ugunskura tie sarežģī dzīvi

• Šķidrs dzeltenums, baltums tikko sarecējis: 4–5 minūtes no verdoša ūdens vai 2–3 minūtes no auksta ūdens, skaitot no brīža, kad tas uzvārās.
• Krēmīgs dzeltenums, malās stingrs: 6–7 minūtes no verdoša ūdens vai 4–5 minūtes no auksta.
• Ciets, bet sulīgs dzeltenums: 8–9 minūtes no verdoša ūdens vai 6–7 minūtes no auksta.
• Pilnīgi ciets un drūpošs dzeltenums: 10–11 minūtes no verdoša ūdens vai 8–9 minūtes no auksta.

Laiks no verdoša ūdens ir drošākais veids pie ugunskura, jo jūs precīzi zināt, kad olas nonāk karstā ūdenī. Problēmas rada tas, ka ūdens pārstāj vārīties. Astoņas ledusskapja aukstas olas lielā katlā uz nevienmērīgas uguns var tik ļoti pazemināt temperatūru, ka paiet vairākas minūtes, līdz ūdens atkal burbuļo. Tāpēc pulksteni iedarbiniet tikai tad, kad ūdens atkal vārās, un tāpēc labāk vārīt divās porcijās, nekā piebāzt katliņu pilnu.

Plus viena. Pielieciet vienu minūti lielām olām, olām, kas nakti pavadījušas ziemas aukstā noliktavā vai aukstā mašīnā, un vārīšanai augstu kalnos. Ūdens vārās apmēram 99 grādos 300 metru augstumā un 98 grādos 600 metru augstumā. Augstkalnu plato ap 1 000 metriem tas vārās tuvāk 96–97 grādiem, bet Alpos 2 000 metru augstumā – ap 93 grādiem. Zviedrijas kalnos parasti pietiek ar pusminūti līdz minūti papildus. Ja plānojat teltī nakšņot augstu Alpos, rēķinieties, ka cieti vārītām olām vajag apmēram par sesto daļu ilgāku laiku.

Tā redzat, ka izdevies pareizi. Vārīta ola, ko griež uz līdzena akmens, griežas ilgi un vienmērīgi. Jēla ola grīļojas un ātri apstājas, jo saturs šļakstās. Tests neparāda, cik ciets ir dzeltenums, bet tas jūs izglābs, ja vārītās un jēlās olas nonākušas vienā iepakojumā. Ja dzeltenumam izveidojas pelēkzaļš loks, ola vārījusies par ilgu. Tas ir nekaitīgi, bet nedaudz garšo pēc sēra – nākamreiz atdzesē olas ātrāk un saīsini laiku.

Auksts sākums, kad ārā ir auksts

Ziemas dienā aukstas olas vieglāk saplaisā, kad tās iegremdē verdošā ūdenī. Alternatīva ir likt olas aukstā ūdenī jau no sākuma, novietot katliņu uz uguns un iedarbināt pulksteni, kad ūdens uzvārās. Olas sasilst lēni kopā ar ūdeni un plaisā retāk. Trūkums ir tas, ka laiks līdz vārīšanās sākumam uz uguns ļoti svārstās, tāpēc rezultāts ir mazāk precīzs, un olas bieži ir nedaudz grūtāk nomizot.

Izmantojiet auksto sākumu, kad ir mīnusos un gribat cieti vārītas olas līdzņemšanai. Ja brokastīs gribat tieši pareizi šķidru dzeltenumu, iegremdējiet olas verdošā ūdenī un vispirms pasildiet tās rokās. Ja vārīšanas ūdenim kausējat sniegu, sāciet laikus – tas aizņem vairāk laika, nekā daudzi domā.

Olas, kas saplaisā

Ola saplaisā, kad tā atsitas pret dibenu, kad ledusauksta čaumala nonāk verdošā ūdenī vai kad trakā vārīšanās laikā divas olas saduras. Iegremdē tās ar karoti, ļauj ūdenim lēni vārīties, nevis mutuļot, un nevāri pārāk daudz uzreiz.

Ja ola tomēr saplaisā, to var droši ēst. Nedaudz izplūduša baltuma ātri sarecē, īpaši, ja ūdenī ir etiķis vai sāls. Saplaisājušo olu apēdiet pirmo un netaupiet vēlākam.

Daži olas strupajā galā izdur mazu caurumiņu, lai izlaistu gaisu. Tas var samazināt plaisāšanu katliņā, bet adata var arī ienest baktērijas un radīt sīkas plaisas. Dariet to tikai ar tīru adatu un olām, ko apēdīs uzreiz. Turpretī olām oglēs caurumiņš ir obligāts, sk. tālāk.

Nomizojiet tā, lai līdzi nenāk puse baltuma

• Nedaudz vecākas olas. Olu, kas ir nedēļu vai divas veca, nomizot ir daudz vieglāk nekā tādu, kas izdēta aizvakar.
• Uzreiz aukstā vannā. Cieti vārītas olas nekavējoties ielieciet aukstā ūdenī un ļaujiet tām gulēt vismaz piecas minūtes. Ziemā labi der katliņš ar sniegu un nedaudz ūdens. Der arī ezera ūdens, ja olas ēdīs uz vietas, bet, ja tās jātaupa līdzņemšanai, atdzesē tās tīrā ūdenī – vārīšana noņem čaumalas aizsargplēvīti.
• Pasit visapkārt un parullē. Pasit olu pret akmeni vairākās vietās un parullē to starp plaukstām, lai čaumala saplaisā sīkos gabaliņos.
• Sāciet no strupā gala. Tur ir gaisa kamera, un tur visvieglāk aizķert plēvīti zem čaumalas. Vēlams mizot zem ūdens krūzē.

Čaumalas aizvediet uz mājām maisiņā ēdiena atkritumiem. Kā pie ugunskura vietas uzturēt kārtībā rokas, aukstuma somu un traukus, lasi šeit: higiēna un trauku mazgāšana ārā.

Olas tieši oglēs

Senākajam veidam katliņš vispār nav vajadzīgs. Čaumala kļūst par formu, un ola gatavojas pati savā tvaikā. Taču tas ir arī vienīgais olu vārīšanas veids, kas var beigties ar sprādzienu, un to ir grūti kontrolēt. Ja gribat drošas brokastu olas, ņemiet katliņu. Pelni ir eksperiments pieaugušajiem kādā mierīgā vakarā, kad ugunskurs nodedzis.

Ola oglēs ātri sasilst, ūdens olā pārvēršas tvaikā un spiediens iekšā aug. Ja tvaiks nevar izkļūt, čaumala ar spēku pārplīst, un izšļācas karstas čaumalas lauskas un verdoša ola. Caurumiņš risku samazina, bet pilnībā to nenovērš. Tāpēc spēkā trīs lietas:

• Izduriet caurumiņu. Ar tīru adatu vai naža galu izduriet mazu caurumiņu strupajā galā, kur ir gaisa kamera. Caurumiņam visu laiku jābūt uz augšu.
• Pelni, nevis ogles. Izvelc karstus, pelēkus pelnus no nodeguša ugunskura malas. Katrai olai izveidojiet bedrīti, nolieciet olu stāvus ar caurumiņu uz augšu un piebīdiet tai apkārt pelnus apmēram līdz divām trešdaļām augstuma. Tā nedrīkst gulēt kvēlojošās oglēs vai liesmās, un caurumiņā nedrīkst iekļūt pelni.
• Turiet seju pa gabalu. Kad apgriežat olas, stāviet blakus, nevis noliecieties tām pāri. Pēc dažām minūtēm ar knaiblēm olas nedaudz pagrieziet, lai tās sasilst vienmērīgi no visām pusēm.

Rēķinieties ar apmēram 7–8 minūtēm mīkstām olām un 10–15 minūtēm cietām, bet karstums pelnos ļoti svārstās. Izceliet vienu olu ar knaiblēm, ļaujiet tai minūti atdzist un tad, ar ugunsdrošo cimdu rokā, pie caurumiņa nolauziet nedaudz čaumalas. Ja baltums ir caurspīdīgs, olu liek atpakaļ pelnos. Tas ir normāli, ja no caurumiņa nedaudz šņāc vai burbuļo. Ja caurumiņš aizsērējis un šņākšana apstājas, izcel olu ar knaiblēm un ļauj tai sānis atdzist. Nekad vēlreiz neduriet karstā olā. To pašu ogļu kārtu un pelnus var izmantot vēl citam – vairāk ideju atradīsi šeit: ogles un folija.