Ko darīt ar Jāņiem?
2022. gada vasarā Leo bija viens gads. Mums nebija ne jausmas, ko mēs darītu Jāņos. Vienīgais, ko mēs droši zinājām, bija tas, ka mums jātiek prom. Prom no dzīvokļa, prom no ikdienas dzīves, un prom no visiem pienākumiem. Es ilgojos pēc pārtraukuma. Pauzi. Elpot.
Pirmais gads ar Leo bija atstājis savas pēdas. Pārāk maz miega, pārāk daudz darāmā un pastāvīgs mēģinājums izspiest savu dzīvi kaut kur pa vidu. Mums vajadzēja mieru – pat ja mēs vēl īsti nezinātu, kā tas izskatīsies.
Ceļojums bez plāna
Treileru vēl nebija pie horizonta. Bet varbūt šis ceļojums varētu iestādīt sēklu. Varbūt dzirksteles ideja par cita veida brīvību.
Tas sākās ar to, ka mēs nolēmām aizmukt. Uz kurieni? Nav ne jausmas. Es gribēju iet uz ziemeļiem, Bohuslän virzienā. Marstrand, Smögen un Hunnebostrand. Mēs meklējām mājiņas Airbnb, bet laiku pa laikam kāds cits rezervējis tieši pirms mums. Galu galā viss, kas bija palicis pāri, bija iespējas, kas vienai naktij šķita nepamatoti dārgas.
Maksājot par kaut ko, ko mēs patiesībā negribējām, jutos nepareizi. Šo naudu varētu izmantot labāk.
Pēc kāda laika, ritinot es apstājos pie mājas kartē. Cena bija saprātīga. Noslēgta atrašanās vieta. Liels zāliens, tālu no tuvākā kaimiņa – ideāls viengadīgam bērnam ar enerģiju sadedzināt. Laika prognoze solīja vairāk nekā 30 grādus Jāņiem.
"Perfect," teica Rosita. "Tad mēs nopirksim kiddie baseinu."
Lēmums tika pieņemts. Pēdējā brīdī mēs atradām vietu. Virzāmies uz dienvidiem, Halmstad virzienā.
Lauku māja mežā
Mēs ieradāmies vēlu pēcpusdienā, pēc tam, kad dienu pirms Jāņiem biju beidzis darbu. Vakars vēl bija jauns. Saule vēl karājās virs koku galotnēm un gaiss bija pilnīgi nekustīgs.
Tur bija grants ceļu juceklis, bet galu galā mēs to izveidojām. Māja – veca villa, iespējams, no 1950. gadu sākuma – stāvēja vieni paši ainavā. "Kokteilis" var nebūt īstais vārds, bet sajūta bija tāda pati.
Mēs nesām savās lietās un veicām obligāto pārbaudes kārtu, pirms Leo ļāva rāpot apkārt. Īpašnieks bija mūs brīdinājis, ka reizēm var būt beigtas peles, kad jūs ieradāties, bet tas bija kļuvis labāks, kopš viņš bija izveidojis slazdus. Mēs neko neatradām. Relief.
Grils bija gatavs. Es to aizdedzināju, kamēr Rosita dabūja ēdienu ārā. Entrec te mums abiem. Mēs apsēdāmies pie galda blakus grilam un ēdām saulē.
Midges, dūmi un viena pēdējā minūte gaismā
Tāpat kā es beidzu ēst, Leo sāka kļūt nemierīgs. Midges. Tonnas knišļu. Viņi pēkšņi nāca, cieši piespiežot, un ātri kļuva skaidrs, cik tālu dabā mēs patiesībā bijām. Mēs jau iepriekš bijām safasēti ar mušām, bet tas bija kas cits.
Es gribēju izmēģināt vienu lietu, pirms mēs padevāmies un iegājām iekšā. Maisā bija dzimšanas dienas dāvana no Rosita – cigāru. Es to aizdedzināju un uzpūtu dūmus virs mums.
Zābaki izzuda uzreiz.
Es ļāvu cigāram lēnām degt. Mēģināja noturēt dūmus prom no Leo, kamēr vēl izveidoja nelielu vairogu. Šādi vakari bija reti. Mēs darījām visu, ko varējām, lai paliktu ārpusē vēl tikai vienu minūti. Un vēl vienu.
Mums izdevās pabeigt ēst. Man izdevās pabeigt smēķēšanu. Leo skrēja apkārt zālē. Galu galā aiz koku galotnēm pazuda saule, un tumsa pārņēma vadību. Tad mēs iegājām iekšā un apsēdāmies pie mazā plīts viesistabā.
Silta miera diena
Pēc vakara pie ugunskura mājā, mēs pamodāmies agri. Atpūsties. Šie trīsdesmit grādi bija atraduši savu ceļu. Saule jau spīdēja ārā.
Mēs pagatavojām kafiju, apsēdāmies ārā, uzspridzinājām kiddie baseinu un piepildījām to ar ūdeni. Leo iegāja baseinā, ģērbies galvu līdz kājām. Viņš to mīlēja. Mums patika iegūt pārtraukumu no pastāvīgi skatoties pār viņu, ja tikai uz brīdi. Vienkārši apsēdies. Elpot.
Vēlāk mēs pastaigājāmies pa ceļu. Ganības bija mums blakus, un govis parādījās savādi. Mēs pastaigājāmies arī pa tuvējo mežu, sakoptu zemi un mierpilnu dabu.
Jāņu ēdiens un viss, kas pieder vasarai
Jāņu vakariņas bija vienkāršas, bet pareizas. Siļķes un kartupeļi. Es nopirku vairākas patiešām labas siļķes, un man par pārsteigumu tās bija fantastiskas. Es nekad neesmu bijis siļķu fanātiķis, bet šoreiz man bija jāpārdomā.
Bet katra Jāņu izcilība joprojām ir zemenes. Zemenes ar cukuru un šķidro putukrējumu. Ikviens ēd tos pašu ceļu – ar saldējumu, putukrējumu vai līdzenumā. Man tas ir šķidrs krēms un karoti cukura, nav šaubu. Ir vasara, pilna pietura.
Mēs ēdām. Mēs dzērām. Mēs baudījām siltumu un viens otra kompāniju. Vakarā mēs atkal aizmigām pie ugunskura.
Jāņi, kas iestrēdzis kopā ar mums
Tas nebija liels ceļojums. Nav plānotā galamērķa. Nav perfekti organizēts Jāņu laiks.
Bet tas bija pārtraukums. Elpošana. Atgādinājums par to, cik maz ir nepieciešams, lai justos labi kopā.
Un varbūt – tikai varbūt – tas bija sākums idejai par brīvāku ceļošanas veidu.
Galerija
Mūsu nedēļu Björkäng kempings svin Jāņus, attēlos.
100 Zviedrijas pārgājienu takas!
Meklējat ideālo pārgājienu taku? Esam apkopojuši 100 Zviedrijas interesantākās, izaicinošākās un apskates vērtākās pārgājienu takas vienā sarakstā!







