Gatavība nav gatavošanās ļaunākajam, bet gan drošības sajūtas radīšana ikdienā, kad notiek kaut kas negaidīts. Ģimenēm tas bieži nozīmē vienkāršus, bet pārdomātus lēmumus: turēt mājās ūdeni, zināt, kā saņemt informāciju, un spēt parūpēties citam par citu arī tad, kad sabiedrības funkcijas uz laiku nedarbojas kā parasti.
Šī ceļvežu lapa ir domāta jums, ja vēlaties saprast, kā domāt par gatavību, pareizi noteikt prioritātes un pēc tam padziļināties tajā, kas svarīgs tieši jūsu situācijā.
Ko mēs saprotam ar gatavību?
Gatavība ir spēja tikt galā ar ikdienu arī tad, kad tā tiek izjaukta. Tie var būt elektrības pārtraukumi, ūdensapgādes traucējumi, ekstremāli laikapstākļi vai citi sabiedrības darbības traucējumi, kuru dēļ palīdzība ne vienmēr ir pieejama uzreiz.
Daudziem jēdzieni “gatavība” un “prepings” jaucas. Praksē bieži runa ir par vienu un to pašu – tikai ar atšķirīgu uzsvaru. Gatavība balstās uz ikdienu un atbildību, bet prepingu bieži saista ar sarežģītākiem scenārijiem. Lielākajai daļai ģimeņu pilnīgi pietiek saprast, kā krīzes gatavība darbojas ikdienā, un kādas pamatvajadzības vienmēr jāliek pirmajā vietā.
Šeit ir labs ievads šajā skatījumā:
krīzes gatavība ikdienā – kad sabiedrība apstājas
Sāciet pareizi – izvēlieties savas gatavības līmeni
Visām ģimenēm ir atšķirīgas vajadzības. Vissvarīgākais nav izdarīt visu uzreiz, bet gan izvēlēties saprātīgu līmeni un turpināt no tā.
Pamata gatavība nozīmē spēju vismaz nedēļu iztikt bez ārējas palīdzības – ar ūdeni, ēdienu, siltumu un informāciju. Citiem var būt aktuāli virzīties uz plašāku mājas gatavību vai sagatavoties arī situācijām, kad jāevakuējas.
Lai izvēlētos pareizo līmeni, ir svarīgi saprast, ko mūsdienās Zviedrijā patiešām sagaida no mājsaimniecībām. Šie ceļveži palīdzēs pareizi sākt:
Krīzes gatavība mājās – pamati →Jums, ja vēlaties izveidot stabilu ikdienas gatavību ar uzsvaru uz mājām.
Go-bag un evakuācijas soma →Kad ātri jāspēj pamest mājas ar pašu svarīgāko.
Karš un nopietna krīze – kā tas darbojas →Jums, ja vēlaties saprast, kā sabiedrība darbojas nopietnu krīžu laikā.
Ģimenēm pielāgota gatavība
Kad ģimenē ir bērni, gatavības uzsvars mainās. Runa nav tikai par aprīkojumu, bet par drošības sajūtu, ikdienas kārtību un skaidrību. Bērniem mierīgā veidā jāsaprot, kas notiek, un jājūt, ka pieaugušie situāciju kontrolē.
Ģimenei pielāgota gatavība ņem vērā vecumu, vajadzību pēc nepārtrauktības un skaidras saziņas nozīmi. Vismaz tikpat svarīga ir garīgā gatavība – kā pieņemt lēmumus stresā un kā radīt mieru nenoteiktā situācijā. Uzziniet vairāk šeit:
Gatavība ar bērniem un ģimeni → Psiholoģiskā gatavība →
Ūdens, pārtika un siltums – svarīgākais vispirms
Neatkarīgi no scenārija dažas vajadzības vienmēr ir svarīgākas par citām. Izšķirošs ir ūdens, pēc tam pārtika un iespēja saglabāt siltumu. Bieži sastopams slazds ir pievērsties sarežģītam aprīkojumam, pirms nodrošinātas pamatvajadzības.
Ja prioritātes pareizi nosaki jau no sākuma, gatavība kļūst gan vienkāršāka, gan reālistiskāka. Šeit atradīsiet ceļvežus, kas palīdzēs saprast, kas patiešām vajadzīgs – un kāpēc:
Ūdens gatavība → Pārtikas gatavība →
Saziņa un informācija krīzes laikā
Kad kaut kas notiek, izšķiroša ir piekļuve informācijai. Elektrības pārtraukumi un tīkla traucējumi ātri ietekmē iespēju piekļūt ziņām, iestāžu informācijai un sazināties citam ar citu. Tāpēc ir svarīgi jau iepriekš saprast, kā saziņa darbojas dažādās situācijās.
Runa nav par sarežģītu tehniku, bet gan par to, lai zinātu, kādi kanāli pastāv, kā darbojas brīdināšanas sistēmas un kā saņemt informāciju arī tad, kad digitālie pakalpojumi nedarbojas:
Saziņa krīzes laikā → Brīdinājuma signāli un trauksmes →
100 Zviedrijas pārgājienu takas!
Meklējat ideālo pārgājienu taku? Esam apkopojuši 100 Zviedrijas interesantākās, izaicinošākās un apskates vērtākās pārgājienu takas vienā sarakstā!
kalni, piekraste un iekšzemes dziļie meži – esam atlasījuši jums labākās takas un ģimenēm piemērotas takas.














































