Īsa atbilde
Sapulcējiet ģimeni vienā istabā, aizveriet durvis uz pārējo māju un ģērbieties siltāk. Turiet ledusskapi un saldētavu aizvērtus – pilna, aizvērta saldētava saglabā aukstumu līdz divām diennaktīm, ledusskapis – dažas stundas. Sagatavojiet vismaz trīs līdz piecus litrus ūdens uz cilvēku diennaktī un baterijradio. Ja kaimiņam strāva ir, vaina visticamāk ir jūsu pašu mājā – pārbaudiet drošinātājus un noplūdes strāvas aizsargslēdzi.
Kas notiek virtuvē, kad strāva pazūd
| Kas | Cik ilgi | Vērts zināt |
|---|---|---|
| Pilna saldētava, aizvērta | Līdz divām diennaktīm | Neatveriet, lai paskatītos |
| Ledusskapis no 4 grādiem | Ne ilgāk kā apmēram 7 stundas | No 8 grādiem tikai ap 4 stundām |
| Ēdiens līdz apmēram 12 grādiem | Apmēram diennakti | Piens un krējums pēc diennakts, visticamāk, sabojājas |
| Dzeramais ūdens | 3–5 litri uz cilvēku diennaktī | Tīras, cieši noslēdzamas kannas, tumšā un vēsā vietā |
Laiki ir no Livsmedelsverket (Zviedrijas Pārtikas aģentūras), bet ūdens daudzums – no Krisinformation. Ja pārtraukums ir ilgāks, pieņemiet, ka ēdiens ir stāvējis istabas temperatūrā.
Kad ērtā dzīve paņem pauzi
Elektrības pārtraukums uzreiz maina ikdienu. Gaismas izdziest, siltums var izzust, internets un mobilie tīkli kļūst nestabili, un maksājumi var pārtraukt darbu. Daudzām mājsaimniecībām elektrība ir tik pašsaprotama, ka sekas pamana tikai tad, kad tās vairs nav.
Lielākā daļa elektrības pārtraukumu ir īslaicīgi. Taču pat dažas stundas ilgs pārtraukums var radīt nedrošību, ja neesi sagatavojies. Ilgāki pārtraukumi, īpaši ziemā, prasa daudz rūpīgāku plānošanu. Tāpēc iztikt ikdienā bez elektrības nenozīmē sarežģītus risinājumus, bet gan izpratni par to, kas tiek ietekmēts vispirms – un kā mazināt atkarību.
Kāpēc notiek elektrības pārtraukumi?
Elektrības pārtraukumiem var būt vairāki cēloņi. Biežākie piemēri ir nelabvēlīgi laikapstākļi, nogāzti koki, tehniski bojājumi, elektrotīkla pārslodze vai plānoti remontdarbi. Dažreiz tiek skarts neliels apvidus, citreiz – lielas reģionu daļas.
Zviedrijā elektrotīkls kopumā ir stabils, taču ievainojamība pieaug ekstremālos laikapstākļos un pie lielas slodzes. Iestādes un tīklu īpašnieki strādā, lai elektrību atjaunotu pēc iespējas ātrāk, taču laiks var būt dažāds. Ieteikumus un gatavību šajā jomā cita starpā skaidro Myndigheten för civilt försvar (MCF, Zviedrijas Civilās aizsardzības aģentūra, agrāk MSB).
Tikai jūsu māja vai viss rajons?
Vispirms paskatieties pa logu. Ja pie kaimiņiem deg gaisma, vaina visticamāk ir jūsu pašu mājā, nevis elektrotīklā. Tad ejiet pie elektrības sadalnes: ieslēdziet automātslēdžus, kas nostrādājuši, nomainiet pārdegušos drošinātājus un pārbaudiet noplūdes strāvas aizsargslēdzi – ja svira rāda uz leju, tas ir nostrādājis, un jūs to atkal paceļat uz augšu. Mājā arī galvenajam slēdzim jābūt ieslēgtā stāvoklī. Ja viss ir kārtībā, bet joprojām ir tumšs, ziņojiet par traucējumu savam elektrotīkla operatoram. Ja viss rajons ir tumsā, pārtraukums bieži redzams jau elektrotīkla operatora pārtraukumu kartē.
Ko vispirms ietekmē elektrības zudums?
Kad pazūd elektrība, tiek ietekmēts ne tikai apgaismojums. No elektrības atkarīgas daudzas sabiedrības un ikdienas funkcijas, arī tādas, ko reti pamanām, kamēr viss darbojas, kā nākas.
Biežākās elektrības pārtraukuma sekas:
- Apkures sistēmas pārstāj darboties vai zaudē jaudu
- Dažos apvidos var tikt traucēta ūdensapgāde
- Maksājumu termināļi un bankomāti pārstāj darboties
- Internets un mobilais tīkls kļūst nestabili vai pazūd pavisam
- Ledusskapis un saldētava laika gaitā zaudē aukstumu
- Trauku mazgājamā mašīna un citas mājsaimniecības ierīces pārstāj darboties
- Televizors un citas izklaides nav pieejamas
- Mikroviļņu krāsni un elektrisko plīti nevar izmantot
Ja saproti šo ķēdi, ir vieglāk jau elektrības pārtraukuma sākumā izvēlēties pareizos pasākumus. Pazūd ne tikai praktiskās ikdienas funkcijas – tiek ietekmēts arī tas, ko izmantojam atpūtai un laika kavēšanai. Pēkšņi palikt bez televizora, interneta vai mobilā tīkla var būt grūtāk, nekā sākumā šķiet, īpaši, ja pārtraukums ieilgst.
Siltums – izšķirošs elektrības pārtraukuma laikā ziemā
Aukstā klimatā siltums bieži ir viskritiskākais faktors. Mūsdienu mājokļi bieži ir atkarīgi no elektrības gan apkurei, gan cirkulācijai, un ilgāka elektrības pārtraukuma laikā temperatūra telpās var kristies ātrāk, nekā domā.
Pasākumi, kas mazina siltuma zudumus
- Pulciniet ģimeni vienā istabā un izveidojiet kopīgu uzturēšanās vietu
- Aizveriet durvis uz neizmantotajām istabām, lai mazinātu siltuma zudumus
- Aizblīvējiet caurvēju pie logiem un durvīm ar segām, dvieļiem vai tekstilijām
- Valkājiet siltu apģērbu vairākās kārtās, cepures un zeķes arī telpās
- Izmantojiet segas un guļammaisus, īpaši naktīs
Samazināt apsildāmo platību bieži ir efektīvāk nekā mēģināt radīt jaunu siltumu. Kā to izdarīt praksē, lasiet ceļvedī silta istaba.
Alternatīvi siltuma avoti – ar apdomu
Dažās mājās ir alternatīvi siltuma avoti, ko var izmantot ja tie paredzēti lietošanai telpās un ar tiem rīkojas pareizi, piemēram:
- Krāsns vai malkas plīts
- Sildītāji, kas ir skaidri apstiprināti lietošanai telpās – nekad telpās nelietojiet gāzes plītiņu, grilu vai āra sildītāju, jo tie var radīt dzīvībai bīstamu oglekļa monoksīdu
Jebkura atklātas liesmas vai kurināmā izmantošana prasa labu ventilāciju, strādājošu dūmu detektoru un rūpīgu uzraudzību. Oglekļa monoksīdu nevar ne redzēt, ne saost, tāpēc oglekļa monoksīda detektors ir labs papildinājums.
Stearīna sveces var dot gaismu un zināmu psiholoģisku siltumu, taču tās nekad nedrīkst uzskatīt par galveno siltuma avotu. Tās vienmēr jānovieto stabili, jāuzrauga un jādomā par ugunsdrošību.
Saglabājiet siltumu, kas jums jau ir
- Izvairieties no nevajadzīgas vēdināšanas – bet vēdiniet īsi un ātri ar regulāriem starplaikiem
- Turiet ārdurvis aizvērtas
- Uz laiku nosedz aukstās grīdas ar paklājiem vai segām
- Guliet vienā istabā, lai izmantotu ķermeņa siltumu
Ēdiena gatavošana un uzglabāšana bez elektrības
Elektrības pārtraukuma laikā tiek ietekmēta gan ēdiena gatavošana, gan uzglabāšana. Ledusskapis un saldētava aukstumu notur ierobežotu laiku, īpaši, ja durvis bieži atverat. Tāpēc izšķiroša ir plānošana.
Pamatprincipi:
- atver ledusskapi un saldētavu pēc iespējas retāk
- vispirms izvēlies pārtiku, kas var stāvēt istabas temperatūrā
- nodrošini iespējas vienkāršai ēdiena gatavošanai bez elektrības
Laiki ir īsāki, nekā daudzi domā. Pilna saldētava, kas tiek turēta aizvērta, var saglabāt aukstumu līdz divām diennaktīm, bet ledusskapis, kurā bija četri grādi, ir pietiekami auksts ne ilgāk kā apmēram septiņas stundas. Tāpēc vispirms apēdiet to, kas atrodas ledusskapī, un saldētavu neaiztieciet. Kā to plānot praksē, sīkāk aprakstīts ceļvedī pārtikas gatavība – kas jātur mājās?, bet kā pagatavot ēdienu – ceļvedī ēdiena gatavošana bez elektrības.
Ūdens un sanitārija elektrības pārtraukuma laikā
Daudzos apvidos ūdens īsāka elektrības pārtraukuma laikā turpina tecēt, taču tas nav garantēts. Spiediens var kristies, un dažos gadījumos padeve pārtrūkst pavisam.
Tāpēc ir svarīgi:
- turi uzkrātu dzeramo ūdeni
- lieto ūdeni taupīgi
- zini, kā uzturēt vienkāršu higiēnu bez tekoša ūdens
Rēķinieties ar vismaz trim līdz pieciem litriem dzeramā ūdens uz cilvēku diennaktī – četru cilvēku ģimenei tie ir 12–20 litri dienā. Vairāk par to lasiet ceļvedī ūdens gatavība – kad no krāna vairs netek ūdens, bet par tualeti – ceļvedī tualete un higiēna bez ūdens.
Atzīmējiet rezerves ūdeni
Neviens nevar precīzi pateikt, cik ilgi ūdens kannā saglabājas, taču krāna ūdens tīrās, cieši noslēgtās kannās, kas stāv tumšā un vēsā vietā, bieži saglabājas vairākus mēnešus. Tāpēc ir viegli aizmirst, kad kannas tika piepildītas. Uzrakstiet datumu uz katras kannas ar flomāsteru vai uzlīmējiet līmlentes gabaliņu un atšķiriet dzeramo ūdeni no ūdens traukiem un tualetei – piemēram, ar dažādas krāsas vāciņu. Pārbaudiet krājumu reizi vai pāris reizes gadā, vislabāk vienlaikus ar baterijām dūmu detektorā, un vajadzības gadījumā uzpildiet svaigu ūdeni.
Informācija, kad nedarbojas elektrība un tīkls
Elektrības pārtraukuma laikā piekļuve informācijai var ātri kļūt ierobežota. Internets un mobilais tīkls ir atkarīgi no rezerves barošanas, kas bieži pietiek tikai īsam laikam.
Tāpēc sagatavošanās jāietver:
- iespēja saņemt informāciju bez interneta
- zināšanas par brīdināšanas sistēmām
- izpratne par to, kā iestādes sazinās traucējumu laikā
Pārskats par to ir ceļvedī saziņa krīzes laikā – kad tīkls nedarbojas, bet kā uzturēt telefonu darbībā – ceļvedī telefona uzlāde bez elektrības.
Bērni, drošības sajūta un ikdienas kārtība elektrības pārtraukuma laikā
Bērniem elektrības pārtraukums var šķist biedējošs, īpaši tumsā un aukstumā. Tāpēc izšķiroša ir pieaugušo mierīgums un skaidrība.
Drošības sajūtu rada:
- paredzamība un ikdienas kārtība
- vienkārši paskaidrojumi
- kopīgas nodarbes, kam nevajag elektrību
Ļaujiet bērniem turēt savu kabatas lukturīti vai pieres lukturi, lai tumsa nebiedē, un pārvērtiet vakaru par kaut ko īpašu ar spēlēm, priekšlasīšanu un ēdienu pie loga. Plašāks ģimenes skatījums uz gatavību ir ceļvedī gatavība ar bērniem un ģimeni, bet par gaismu – ceļvedī gaisma, kad pazūd elektrība.
Kad strāva atgriežas
Ir viegli uzelpot un doties tālāk, kad gaismas atkal iedegas. Taču pirmās stundas pēc pārtraukuma ir arī labākais brīdis, lai redzētu, kas darbojās un kā pietrūka.
Sāciet ar saldētavu. Pārtiku, kurā joprojām ir ledus kristāli, var sasaldēt atkārtoti. Pārtiku, kas ir pilnībā atkususi, bet joprojām ir auksta kā ledusskapī, var uzreiz pagatavot vai sasaldēt vēlreiz – kvalitāte var kļūt sliktāka, taču, pēc Livsmedelsverket datiem, drošība netiek ietekmēta. Ja saldētava ilgi bijusi silta un ēdiens paspējis sasilt līdz istabas temperatūrai, izmetiet to.
Pēc tam ledusskapis. Visu, kas stāvējis virs apmēram divpadsmit grādiem ilgāk par diennakti, jāizmet, tāpat kā pienu un krējumu pēc diennakts bez dzesēšanas. Jēlu gaļu un putnu gaļu vērtējiet pēc izskata un smaržas, nekad – nogaršojot.
Ieslēdziet pamazām. Ja pārtraukuma laikā izslēdzāt radiatorus, ieslēdziet tos atkal pa vienai istabai un veļas mazgājamo mašīnu un žāvētāju neslēdziet, kamēr māja nav silta. Atiestatiet pulksteņus, signalizāciju un maršrutētāju.
Papildiniet krājumu. Piepildiet ūdens kannas ar svaigu ūdeni un uzrakstiet uz tām šodienas datumu, uzlādējiet powerbankas un nomainiet baterijas. Pierakstiet, kā pārtraukuma laikā pietrūka – vēl viena pieres lukturīša, vairāk sērkociņu, aukstā ēdiena, ko bērni tiešām ēd – un nopērciet to, kamēr vēl atceraties.
Kopsavilkums
Elektrības pārtraukums ir viens no biežākajiem sabiedrības darbības traucējumiem un vienlaikus viens no ikdienā jūtamākajiem. Sagatavojot siltumu, pārtiku, ūdeni un informāciju, mājsaimniecība ierobežotu laiku var funkcionēt arī bez elektrības.
Runa nav par risku novēršanu pilnībā, bet gan par seku mazināšanu.
Kad strāva ir atgriezusies
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik ilgi saldētava iztur elektrības pārtraukuma laikā?
Pilna saldētava, kas tiek turēta aizvērta, saglabā aukstumu līdz divām diennaktīm, kā norāda Livsmedelsverket. Pa pusei pilna saldētava iztur īsāku laiku. Neatveriet to, lai paskatītos – katru reizi, kad atverat, izlaižat aukstumu. Pārtiku, kurā joprojām ir ledus kristāli, var sasaldēt atkārtoti, kad strāva ir atgriezusies.
Cik ilgi ēdiens iztur ledusskapī bez strāvas?
Aizvērts ledusskapis, kurā bija četri grādi, ir pietiekami auksts ne ilgāk kā apmēram septiņas stundas, bet tāds, kurā bija astoņi grādi – ap četrām. Lielākā daļa iztur līdz apmēram divpadsmit grādiem aptuveni diennakti. Piens un krējums pēc diennakts, visticamāk, sabojājas. Jēlu gaļu un putnu gaļu nekad negaršojiet – vērtējiet pēc izskata un smaržas un izmetiet pie mazākajām šaubām.
Cik daudz ūdens mums vajag mājās?
Rēķinieties ar vismaz trim līdz pieciem litriem uz cilvēku diennaktī, kā norāda Krisinformation. Četru cilvēku ģimenei tātad vajag 12–20 litrus dienā. Glabājiet ūdeni tīrās, labi noslēgtās pudelēs vai kannās, kas paredzētas dzeramajam ūdenim, tumšā un vēsā vietā, un pārbaudiet to reizi vai pāris reizes gadā.
Kāpēc kaimiņam strāva ir, bet mums nav?
Tad vaina visticamāk ir jūsu pašu mājā. Pārbaudiet elektrības sadalni: ieslēdziet automātslēdžus, kas nostrādājuši, nomainiet pārdegušos drošinātājus un pārbaudiet noplūdes strāvas aizsargslēdzi – ja svira rāda uz leju, tas ir nostrādājis, un jūs to atkal paceļat uz augšu. Pārliecinieties arī, ka galvenais slēdzis ir ieslēgts. Ja nekas no tā nepalīdz, ziņojiet par traucējumu savam elektrotīkla operatoram.
Ko darīt, kad strāva atgriežas?
Vispirms pārbaudiet saldētavu un izlemiet, ko var sasaldēt atkārtoti. Pēc tam ieslēdziet radiatorus un ierīces pamazām, nevis visu uzreiz, atiestatiet pulksteņus un signalizāciju un papildiniet izmantoto – ūdeni, baterijas un ēdienu – pirms nākamā pārtraukuma.
Vai elektrības pārtraukuma laikā telpās var izmantot gāzes plītiņu vai grilu?
Nē. Gāzes plītiņa, grils un āra sildītājs telpās var izdalīt dzīvībai bīstamu oglekļa monoksīdu, ko nevar ne redzēt, ne saost. Gatavojiet ēdienu ārā vai uz plītiņas, kas paredzēta lietošanai telpās, un turiet mājā dūmu detektoru un vēlams arī oglekļa monoksīda detektoru.