Nakts pastaiga Funäsdalen

Tumsa, klusums un Ghostly Mountain Hut

Tas bija spontāns ceļojums. Mēs nolēmām dienu iepriekš, iemeta bagāžā, un brauca uz Funäsdalen – vieta, mēs nekad nav apmeklējuši pirms bet uzreiz jutos labi. Kad mēs tovakar izkāpām no mašīnas, mūsu galveno lukturu blāvā mirdzumā ar kalniem kā klusu fonu, mūs pārņēma savdabīga miera sajūta. It kā mēs nāktu mājās. Šis piedzīvojums ir daļa no mūsu Dabas pieredze un nacionālie parki.

Ieejiet tumsā

Mēs sākām iet uz vietu, ko bijām redzējuši tikai kartē – taranu starp simtiem citu. Vējš saudzīgi maisīja koku galotnēs, un viss, ko mēs dzirdējām, bija mūsu pēdās. Pēc kāda laika tumsā parādījās māja – vecs vējdzirnavas vai patversme sniega motocikliem. Nolietots, daļēji nolietojies – un tumsā, tas izskatījās gandrīz spoku. Kaut kas no šausmu filmas.

Rosita iesaldēja, un bailes izlīda iekšā. Mēs ātri nolēmām atgriezties mazliet atpakaļ un atrast vietu, kas būtu interesantāka nometnei.

Miers, uguns un aukstais alus

Mēs atradām plato ar skatu uz spoguļa līdzīgu darvas. Vējš maigi čukstēja pāri kalnam, kad mēs metām savu telti. Bija vasara, bet vēss. Neliels uguns izplatījās siltumu, un mēs sēdējām ilgu laiku klusumā, katrs ar aukstu alu, pirms lienam mūsu guļammaisos. Tā kļuva par miera un drošības nakti – atpūtas veids, ko var nodrošināt tikai kalni.

Rīta pēc – foreles un brokastis ar uguni

Mēs pamodāmies atpūtušies un atpūtušies. Brokastis bija olas un bekons virs ugunskura – vienkāršs ēdiens, bet ar skatu uz kalniem, tas bija viens no labākajiem, ko mēs ēdām. Tad sākām zvejot. Mēs redzējām foreles medījam kukaiņus uz virsmas, bet nekad nav izdevies āķa. Tas nebija svarīgi. Mēs tur bijām klusumā, viens ar otru.

Desas, karstmaizes un vēl viena nakts

Mēs noslēdzām dienu ar desu un maizi un vēl vienu vakaru pie ugunskura. Sarunas kļuva garākas, smiekli biežāk. Daba mūs apņem. Un vēl viena nakts teltī sekoja, droša un mierīga.

Mājās – ar makšķeri gatavs

Pēc divām naktīm kalnos, mēs pamodāmies agri, piepildīta ar mieru un jaunu enerģiju. Mēs sapakoja telts no rīta migla, dzēra mūsu ugunskura kafiju, un pieņēma kopīgu lēmumu: mēs zvejot savu ceļu uz mājām.

Ceļš caur kalnu pasauli piedāvāja jaunas ainavas un aicinošas ūdensteces. Mēs apstājāmies pie dažām kalnu straumēm pa ceļam – kristāldzidra un skaista, bet zvejas veiksme nenāca. Tas nebija svarīgi. Mērķis bija ceļojums, ne tikai zivs.

Bet tikai uz dienvidiem no Idre, pirms mēs sasniedzām Särna, mēs redzējām kaut ko, kas lika mums bremzēt. Stāvvietā vietas pie ceļa, Österdalälven dzirkstīja – un tas bija aktīvs! Saule bija zema, un gaisma dejoja pāri ūdenim. Es izņēmu mušu nūjiņu, izvēlējos nimfu un uztaisīju dažas lauskas. Streiks – un skaista graying tika saliekts saules gaismā. Tas neizraisīja dramatisku cīņu, bet sajūta bija pilnīga.

Zivju vairs nebija, bet mēs turpinājām mājupceļu ar sajūtu, ka esam beiguši kalnu ceļojumu pareizā veidā: ar negāzētu ūdeni, kodienu un saules rietu aiz koku galotnēm.

Plāno doties pārgājienā ar bērniem vai tālu no palīdzības? Izlasiet Pirmā palīdzība pārgājieniem Zviedrijā un iepakojiet jau no paša sākuma.

100 zviedru pārgājienu takas!

Meklē perfektu pārgājienu taku? Mēs esam savākuši 100 no Zviedrijas interesantākajām, izaicinošākajām un gleznainākajām pārgājienu takām vienā sarakstā!